Vai jūs esat gatavi novērst datu zudumu?

Vērtīgu datu zudums ir viena no sliktākajām lietām, kas var notikt digitālajā pasaulē. Iedomājieties, kas notiktu, ja jūs pazaudētu datus tieši pirms jāpabeidz kāds projekts, piemēram, bakalaura darbs, vai dokumenti, lai pieteiktos fondu apguvei, vai izpildot klienta pasūtījumu.

Šodien ir Pasaules dublēšanas diena, kas ir izveidota ar mērķi veicināt apzinātību par to, ka datu zudums vienmēr sāp, un ir vērts būt tam gataviem. Lai atzīmētu šo īpašo dienu, mēs apskatīsim dažādus aspektus dzīvei bez dublējuma, ja notiek datu zudums, un ko darīt, ja tas notiek ar jums.

Aizsargājiet savas paroles un datus

Kādas ir iespējamās sekas?

Iztēlojieties, ka jūs esat pazaudējuši kritiski svarīgus datus projektam ar noteiktu termiņu. Laiks, ko jūs tērēsiet mēģinot atgūt informāciju, vai laiks, ko būs jātērē, to atkal izpētot, apkopojot un pārrakstot – tas nozīmē neproduktīvu laiku un varbūt arī zemākas kvalitātes rezultātu. Savukārt pazaudēto laiku jūs nevarēsiet atgūt nekā, līdz ar to laika var pietrūkst un jūs varat neizpildīt projektu – un ne visus projektus var iegūt vēlreiz, vai ne?

Datu zuduma sekas atšķiras no tā, kādi dati tieši tiek nozaudēti un cik tālu jūs esat procesā. Ja jums ir regulāri dublējumi visa darba plūsmā, lielāko daļu stresa un galvas sāpju varētu novērst, atgriežoties pēdējā dublējuma stadijā, atjaunojot datus no dublējums. Turklāt, ja tiek nozaudēti nevis uzņēmuma vai projekta dati, bet bildes un video, kas saistīti ar svarīgām atmiņām kāzām, bērnības bildēm vai to radinieku piemiņas lietas, kuru pašu vairs nav – tos vairs nevarēs atjaunot nekā.

Kā dati tiek nozaudēti?

Ir vairāki veidi, kā notiek datu zaudējums, daži no tie mir vienkārši novēršami, savukārt daži ir grūti paredzami un vēl grūtāk novēršami. Ja jūsu iekārta noķer vīrusu, datu zudums ir ļoti iespējams, atkarībā no koda, iekārta var tikt nobloķēta, pilnībā dzēsta, dati var tikt bojāti, vai – ja mēs runājam par šifrētājvīrusiem – piekļuve tiem var tikt aizslēgta. Šādu datu zudumu var novērst, izmantojot drošības risinājumu un ievērojot Kiberdrošības labās prakses.

No otras puses, mēs varam saskarties arī ar neparedzamiem notikumiem vai negadījumiem. Jūsu datoru var nozagt vai to var sabojāt uzlijis šķidrums, vai arī tas var nokrist no augstuma. Pat ja nenotiek kāds ārkārtējs bojājums, iekārtas var pārstāt darboties arī vecuma vai ražošanas brāķu dēļ, piemēram, diskam pārkarstot. Tāpat reizēm notiek arī elektrības pārrāvumi, kas var ieteikmēt stacionāro datoru, pazaudējot nesaglabātos datus vienā mirklī. Vēl viens factors ir cilvēciskais elements, datus var nejauši izdzēst vai, apstākļu sakritības rezultātā, iekārta var tikt nejauši noformatēta pilnībā.

Man nav dublējuma – ko darīt?

Ja jūsu dati ir nejauši dzēsti, nekavējoties pārstājiet lietot iekārtu, bet neslēdziet to ārā. Ja tā darbojas no baterijas, pieslēdziet to lādētājam. Tagad izslēdziet visus tīkla savienojumus – ja iekārtai ir “lidmašīnas režīms” vai kas līdzīgs, ieslēdziet to un nolieciet iekārtu miega režīmā.

No otras puses, ja uz iekārtas ir uzlijis šķidrums, nekavējoties izslēdziet to un noslaukiet ar mīkstu lupatiņu. Ja iekārtai ir pievienoti ārējie datu nesēji, atvienojiet tos. Pēc iespēja ātrāk sazinieties ar autorizētu servisu, kas var iekārtu izjaukt un iztīrīt profesionāli. Ilgāka gaidīšana, pat ja iekārta sākotnēji strādā, palielina iekšējo bojājumu iespēju.

Labā ziņa ir tāda, ka, pat ja kāds no šiem scenārijiem notiek, jums vēl ir varianti. Datus ir iespējams atgūt. Ja tas bija šifrētājvīruss, eksistē bezmaksas atšifrētāji, kurus izstrādā dažādi drošības uzņēmumi. Datus var atgūt arī ar speciālu programmatūru, no iekārtas ražotāja, vai trešās puses ekspertu izstrādātiem risinājumiem.

Ja ir beigušās idejas, ko izmēģināt saviem spēkiem, eksistē arī datu atgūšanas speciālisti – rēķinieties, ka šāds risinājums var maksāt simtus vai tūkstošus eiro, protams, ar lielāku panākumu iespēju. Paturiet arī prātā, ka lielākā daļa paša spēkiem izmēģināto risinājumu samazinās profesionāļa iespējas palīdzēs. Atkarībā no iekārtas un bojājuma tipa, šādus pakalpojumus var veikt attālināti vai klātienē, nogādājot datu nesēju servisa centrā. Ja jūs apsverat šādu risinājumu, sazinieties ar servisa centru pēc iespējas ātrāk, jo viņi spēs dot padomus, kā uzlabot savas izredzes.

Kopsavilkums

Par vienu mēs esam droši – labāk novērst, nekā ārstēt. Vienmēr dublējiet savus svarīgos un privātos datus, ieviešot regulāru ritmu, lai vienmēr ir nesena kopija un nav jākrīt panikā, domājot par pazaudēto apjomu. Vēl viens būtisks padoms dublēšanai, ir ieviest vairākus datu nesējus, no kuriem katrs satur daļu informācijas.

Vislabākā kombinācija ir uzticams mākoņserviss, lai dati pieejami jebkurā laikā, kopā ar fizisku datu nesēju, kas tiek uzglabāts nepieslēgts tīklam, piemēram, ārējais disks. Papildus tam, drošību var uzlabot, ja datus pirms uzglabāšanas vienmēr šifrē, lai saturs būtu drošībā arī tas, ja uzbrucēji iegūst piekļuvi datu nesējam.

Atstājiet pieprasījumu