Ar katru dienu mēs pavadam aizvien vairāk un vairāk laika ciparu pasaulē: komunicējam sociālajos tīklos, lietojam elektronisko pastu, meklētājservisus, video konferences rīkus, un mēs saņemam piekļuvi daudzveidīgam saturam ar straumēšanas pakalpojumiem. Taču ikviens ciparu rīks, ar kuru mēs saskaramies, cenšas iegūt tādu informāciju, kā piekļuves informāciju, atrašanās vietu un pat tīmekļa pārlūkošanas vēsturi, lai sniegtu personalizēta satura ieteikumus un gūtu no tā peļņu.
Kiberdrošības eksperti iesaka ierobežot informācijas apjomu, kuru jūs publicējat internetā, jo tas apdraud ne tikai jūsu datu drošību un privātumu. Ja jūs izmantojat darba datoru vai neapzināti dalaties ar uzņēmuma informāciju, tas var radīt draudus arī jūsu darba devējam. Kad hakeri mēģina pārņemt tiešsaistes kontus un/vai veikt pikšķerēšanas uzbrukumu, viņi var izmantot pat tik nevainīgas detaļas kā mājdzīvnieka vārds vai jūsu amata nosaukums, lai izvilinātu vēl vairāk personiskas un sensitīvākas informācijas.
ESET Latvija Tehnoloģiju konsultants Egils Rupenheits iepazīstina ar 10 galvenajiem soļiem, lai sāktu samazināt savu digitālo klātbūtni tiešsaistē:
1) Samaziniet ielādēto lietotņu skaitu
Bieži vien, lai mobilās lietotnes darbotos pareizi, lietotājiem jādod piekļuve personiskai un / vai finanšu informācijai, atrašanās vietai, pārlūkošanas vēsturei un citai informācijai, kas pēc tam tiek kopīgota ar trešajām personām. Loģiski, jo mazāk lietotnēs reģistrēsities, jo mazāk tiks atklāta jūsu informācija.
Ieteicams regulāri tīrīt ierīces un noņemt visas lietotnes, kuras nav izmantotas ilgāku laiku. Pārbaudiet arī atļaujas, kas piešķirtas lietotnēm, kuras nolēmāt saglabāt.
2) Veidojiet pēc iespējas mazāk tiešsaistes kontu un dzēsiet esošos kontus
Uzņēmumi vēlas vairāk nekā tikai jūsu pasūtījumu. Viņi vēlas jūsu lojalitāti. Tāpēc daudzi no viņiem mudina izveidot kontus un tādējādi dalīties ar informāciju, no kuras var gūt papildu ienākumus. Centieties nepadoties šādam aicinājumam, pat ja tas nozīmē, ka maksājuma dati netiks saglabāti un būs atkārtoti jāievada veicot nākamo pirkumu. Nelielas neērtības bieži vien ir cena, ko mēs maksājam par mūsu privātumu un drošību. Turklāt ir vērts apskatīt visus izveidotos tiešsaistes kontus un jo īpaši izdzēst tos, kurus neesat izmantojis ilgu laiku.
3) Nedalieties ar sensitīvu personisko informāciju
Dažreiz informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai iegūtu vēlamās preces vai pakalpojumus, taču uzmanīgi apskatiet to, ko atdodat. Ja tas nav nepieciešams, nedalieties ar tādiem datiem kā tālruņa numurs, e-pasta adrese, mājas adrese, finanšu informācija un personas kods, kas ir ļoti pieprasīti kibernoziedznieku vidū. Piemēram, e-pasta adreses un tālruņu numurus var izmantot, lai nosūtītu krāpnieciskas ziņas
4) Padomājiet divreiz, pirms kopīgojat informāciju sociālajos tīklos
Sociālajiem tīkliem ir ļoti grūti kontrolēt publicētā satura izplatību. Mūsu saturu var kopīgot atkārtoti, tiek uzņemti ekrānuzņēmumi, tāpēc to praktiski nav iespējams pilnībā dzēst, kad tas jau ir ievietots sociālajā telpā. Tāpēc vispirms ir svarīgi apsvērt, kā apkārtējie vai potenciālie darba devēji varētu reaģēt uz šo saturu un vai tajā ir konfidenciāla informācija par jūsu personīgo dzīvi. Turklāt, lūdzu, pārskatiet konfidencialitātes iestatījumus un paturiet prātā, ka jebkurš jums nezināms kontakts var būt saistīts ar krāpniecību.
5) Izmantojiet savas tiesības dzēst datus
Der atcerēties, ka Eiropas Savienības pilsoņi kā datu subjekti var izmantot iespēju izdzēst informāciju, kas viņiem nepatīk, no noteiktām tīmekļa vietnēm. Šīs "tiesības uz dzēšanu" vispirms tika noteiktas ES Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Meklējiet internetā savu pilno vārdu, lai uzzinātu, kāda informācija par jums ir ievietota, uni sazinaties ar vietņu īpašniekiem, lai noņemtu informāciju, kā arī sazinaties ar meklētājprogrammām, piemēram, "Google", lai viņi darītu to pašu.
6) Nedalieties ar savu atrašanās vietu
No savāktajiem datiem par jūsu atrašanās vietu trešās puses var iegūt ļoti precīzu priekšstatu par jūsu ikdienas rutīnu. Tas apdraud ne tikai jūsu digitālo privātumu, bet arī fizisko drošību. Centieties nedot lietotnēm atļauju sekot jūsu atrašanās vietai, ja vien tas nav nepieciešams.
7) Nesniedziet savus datus tiešsaistes aptaujām
Internets ir pilns ar konkursiem un piedāvājumiem iegūt balvas par piedalīšanos tiešsaistes aptaujās vai līdzīgu uzdevumu veikšanu. Dažas no tām ir slēptas mārketinga kampaņas, kuru mērķis ir izveidot kontaktu sarakstus. Citi var būt atklāti noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir nozagt jūsu personisko informāciju pikšķerēšanas kampaņām vai jūsu datu pārdošanai.
8) Izmantojiet drošības programmatūru
Lai nodrošinātu jūsu privātumu un maksājumu aizsardzību, ieteicams papildus izmantot uzticamu drošības programmatūru no ES ražotāja, piemēram, ESET, kas aizsargā finanšu datus, veicot bankas pārskaitījumus, aizsargā privātos datus, tīkla un tīmekļa kameras piekļuvi un novērš vīrusu iekļūšanu jūsu viedierīcē.
9) Atspējojiet sīkdatnes (angliski - Cookies)
Sīkdatnes ir mazi faili, kas tiek lejupielādēti jūsu datorā vai viedierīcē, kad apmeklējat vietni. Vietņu īpašnieki tos izmanto, lai noteiktu, kurš apmeklē viņu lapu, un saglabātu iestatījumus turpmākajiem apmeklējumiem. Lai gan tas var uzlabot pārlūkošanas pieredzi, daudzi no mums vēlētos, lai šāda informācija, kas var ietvert lietotājvārdus un paroles, netiktu kopīgota. Ja jums ir izvēle, apmeklējot vietni, vienkārši atsakieties pieņemt sīkfailus.
10) Ierobežojiet izmantoto ierīču skaitu
Visbeidzot, apsveriet, cik daudz ierīču un datoru jūs aktīvi izmantojat. Katra no tām ir potenciāla datu “dārgumu lādīte”, kas var tikt ļaunprātīgi izmantot, ja ierīce tiek pazaudēta vai nozagta. Vai jums tiešām ir nepieciešams iegādāties jaunu planšetdatoru? Ja atbilde tomēr ir apstiprinoša, vai ir nepieciešams uz to pārsūtīt visus personas datus?
Sāciet jau tagad!
Pēc drošības eksperts E. Rupenheita teiktā, publiskoto datu samazināšanai jākļūst par katra interneta lietotāja labo praksi, kuras mērķis ir uzlabot mūsu drošību un privātumu. Jo ātrāk mēs sākam kontrolēt savu privāto datu daudzumu, ar ko mēs dalāmies, jo mazāks risks ciest no pikšķerēšanas un ļaunprātīgas programmatūras uzbrukumiem, kas vērsti pret mums.